Iedzimto slimību DNS testi suņiem
- Pārmantoto jeb iedzimto slimību ģenētiskā testēšana ļauj saglabāt veselus šķirnes suņus, rūpējoties par dzīvnieku labturību un šķirnes izkopšanu ilgtermiņā,
- DNS testi katrā metienā palīdz izvairīties no šķirnei raksturīgākajām saslimšanām pēcnācējos un būt drošiem, ka visi kucēni būs veseli,
- Ģenētiskās analīzes ļauj izslēgt negodīgu un labturībai neatbilstošu dzīvnieku pavairošanu, kas kaitē ne tikai šķirnei, bet arī potenciālajiem mīluļu saimniekiem.
Tirgū pieejami dažādi komerciālie ģenētiskie testi vai testu komplekti, tomēr aicinām izvērtēt šādu testu iegādes nepieciešamību, jo visbiežāk testi nav pārbaudīti un pietiekami pierādīti, kā rezultātā var izdarīt pārsteidzīgus vai nepareizus priekšstatus par dzīvnieku. Pēc FCI vadlīnijām iesakām par ģenētiskās testēšanas nepieciešamību konsultēties ar speciālistiem.
Ja Jūs nezināt, kādi ģenētiskie testi Jūsu mīlulim ir nepieciešami, iesakām konsultēties ar veterinārārstu vai Latvijas Kinoloģijas Federāciju (FCI) vai šķirnes klubu, ja plānojat dzīvnieku izmantot vaislā/ciltsdarbā.
Autosomāli recesīvi iedzimtās slimības suņiem
Lielākā daļa iedzimtu DNS slimību suņiem tiek mantotas kā autosomāli recesīvi traucējumi, kas nozīmē, ka, lai slimība izpaustos ir nepieciešamas divas mutantas DNS kopijas. Nēsātāji ir suņi ar vienu mutācijas eksemplāru, tie ir veseli, šādu suni var droši pārot ar pilnīgi veselu suni (nav neviena mutantā DNS kopija). Apmēram pusei (50%) kucēnu būs viens mutantās alēles eksemplārs (nēsātāji) un pusei (50%) nebūs mutācijas. Kucēni, kas, domājams, satur vismaz vienu mutanto DNS kopiju, ir jāpārbauda pirms to tālākas pārošanas.
Nēsātāja suņa pārošana ar otru suni nēsātāju nav ieteicama, jo aptuveni ceturtā daļa (25%) no iegūtā metiena būs kucēni ar divām mutantām alēlēm, kas to dzīvē rezultēsies ar slimības izpaušanos.
Ar dažiem no iedzimtajiem stāvokļiem ir risks saslimt arī tad, ja tikai viena no alēlēm ir ar mutāciju, kamēr, ja mutācija ir abās alēlēs, risks saslimt vai izpausties slimībai ir ievērojami lielāks.
Autosomāli dominanti iedzimtās slimības suņiem
Slimības, kuras tiek iedzimtas autosomāli dominanti, izpaužas jau tad, ja suns mantojis tikai vienu mutantu DNS kopiju no abām. Visi suņi, kuriem ir mutantā alēle (neatkarīgi viena vai abas) ir slimi. Šādus suņus pārot nav ieteicams, jo 50 vai 100% kucēnu (atkarībā no tā, vai krusto slimu ar veselu vai slimus suņus savā starpā, vai krusto suni ar divām mutantām alēlēm) būs slimi. Kucēni, kas, domājams, satur vismaz vienu mutanto DNS kopiju, ir jāpārbauda pirms to tālākas pārošanas.
Slimību pārmantojamība var būt arī atšķirīga konkrētām šķirnēm, piemēram, PHC - Iedzimtā kataraksta jeb juvenīlā katarakta var būt gan autosomāli recesīva (Bostonas terjeriem un Stafordšīras bulterjeriem), gan autosomāli dominanta (Austrālijas aitu suņiem).
Rezultātu interpretācija
Arī autosomāli dominanti iedzimtu slimību DNS testiem rezultātu interpretācijā būs redzamas slimību izraisošā testētā gēna alēles un izmaiņas tajās:
- mutācijas nav nevienā alēlē (nav mutācijas homozigots) - suns ir vesels;
- mutācija ir vienā no alēlēm (izmaiņas ir heterozigotas) - suns ir slims;
- mutācija ir abās no gēna alēlēm (izmaiņas ir homozigotas) - suns ir slims.